Vispirms nāk mazas garneļu, laša un sāļā krēma uzkodiņas ar sieru un 1978. gada vīnu no Itālijas, pēc tam tomātu paplāte ar mocarellas sieru un baziliku. Laiks sulīgam steikam ar pipariem un krāsnī ceptiem sviesta kartupeļiem, visu nobeidzot ar marcipāna-saldējuma kūku zemeņu mērcē.

Kādreiz šādi restorāni savā lielajā atklāšanā atstāja iespaidu uz žurnālu un televīzijas reportieriem, kas pēc tam deva savu vērtējumu par redzēto un nogaršoto tālāk potenciālajiem restorāna apmeklētājiem.

Taču mūsdienu komunikāciju ērā ir nākušas jaunas tendences, kā likt lielam skaitam cilvēku uzzināt par jaunatklāto vietu vai vienkārši informēt par saviem jaunumiem.

Tagad restorāni, viesnīcas un citi viesmīlības biznesi ir sākuši savā mārketingā izmantot sociālos tīklus, Twitteri, blogus. Daudziem uzņēmumiem tas kļuvis par komerciālu pasākumu – tiek samaksāts vienai vai vairākām populārām personām (ar daudz sekotājiem) Twitterī, kas ar vienu savu twītu paziņo simtiem un tūkstošiem twittera lietotāju par attiecīgo vietu.

Šis mārketinga paņēmiens jau ir pierādījis sevi kā ļoti efektīvu veidu, kā informēt cilvēkus, veidot saikni ar klientiem un piesaistīt ieinteresētus apmeklētājus.

Pēc kāda Floridas restorāna apmeklējuma sieviete vārdā Sandi McKenna Twiterī ierakstīja savu pozitīvo vērtējumu par restorānu saviem 13 tūkstošiem sekotāju. Kopumā Sandijas twītu izlasīja 145 tūkstoši cilvēku, bet minētā restorāna sekotāju skaits Twitterī vienā dienā pieauga par 23 tūkstošiem. Turklāt šeit ir runa tikai par Twitteri, lielas iespējas piedāvā arī Facebook u.c.

Tiek paredzēts, ka šī tendence informēt patērētājus caur sociālajiem tīkliem savas efektivitātes un salīdzinoši mazo izmaksu dēļ ar laiku tikai pieaugs.