Latvija neatbalsta jaunu administratīvo šķēršļu ieviešanu pārtikas izdalīšanas kārtībā vistrūcīgākajām personām
19. un 20. septembrī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs dodas darba vizītē uz Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmi Briselē, kur tiks spriests par izmaiņām pārtikas izdalīšanas kārtības vistrūcīgākajām personām ES administrēšanā.
Eiropas Komisija iecerējusi grozīt regulu par pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām ES dalībvalstīs. Saskaņā ar priekšlikumu tiks noteikti divi produktu piegādes avoti – intervences uzkrājumi vai, ja pārtikas izplatīšanai piemērotu intervences krājumu nav, produkti jāiepērk tirgū. Paredzēts arī noteikt, ka šīs programmas darbības periods būs 3 gadi. Priekšlikums arī paredz valsts līdzfinansējumu, 2012. un 2013. gadā programmu finansējot 75 procentu apmērā vai 90 procentu apmērā tām dalībvalstīm, kuras tiek finansētas no Kohēzijas fonda, tajā skaitā arī Latvijai. Izmaiņas arī paredz, ka turpmāk netiks segtas tās organizāciju (piemēram, labdarības organizāciju) administratīvās izmaksas no ES līdzekļiem, kuras līdz šim nepārsniedza 1 procentu no katras dalībvalsts kompetentajai iestādei nodotās produktu vērtības. Tāpat arī iecerēta pastiprināta pieteikšanās kārtība, uzraudzība un atskaites.
Latvijas puse nav apmierināta, ka pašreizējais regulas priekšlikums nosaka obligātu līdzfinansējumu no dalībvalsts budžeta. Latvija arī izsaka šaubas par 3 gadu programmas elastību, jo programmas kritēriji – trūcīgo personu skaits dalībvalstī, intervencē esošie pārtikas produkti un pieejamie finanšu līdzekļi ir relatīvi mainīgs lielums. Tāpat Latvija neatbalsta jaunu administratīvo šķēršļu ieviešanu šajā programmā un aicinās saglabāt administratīvo izmaksu atlīdzināšanu labdarības organizācijām (1 procentu no tām izdalei vistrūcīgākajām personām nodoto produktu vērtības) no ES līdzekļiem.
Eiropas Komisija iecerējusi grozīt regulu par pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām ES dalībvalstīs. Saskaņā ar priekšlikumu tiks noteikti divi produktu piegādes avoti – intervences uzkrājumi vai, ja pārtikas izplatīšanai piemērotu intervences krājumu nav, produkti jāiepērk tirgū. Paredzēts arī noteikt, ka šīs programmas darbības periods būs 3 gadi. Priekšlikums arī paredz valsts līdzfinansējumu, 2012. un 2013. gadā programmu finansējot 75 procentu apmērā vai 90 procentu apmērā tām dalībvalstīm, kuras tiek finansētas no Kohēzijas fonda, tajā skaitā arī Latvijai. Izmaiņas arī paredz, ka turpmāk netiks segtas tās organizāciju (piemēram, labdarības organizāciju) administratīvās izmaksas no ES līdzekļiem, kuras līdz šim nepārsniedza 1 procentu no katras dalībvalsts kompetentajai iestādei nodotās produktu vērtības. Tāpat arī iecerēta pastiprināta pieteikšanās kārtība, uzraudzība un atskaites.
Latvijas puse nav apmierināta, ka pašreizējais regulas priekšlikums nosaka obligātu līdzfinansējumu no dalībvalsts budžeta. Latvija arī izsaka šaubas par 3 gadu programmas elastību, jo programmas kritēriji – trūcīgo personu skaits dalībvalstī, intervencē esošie pārtikas produkti un pieejamie finanšu līdzekļi ir relatīvi mainīgs lielums. Tāpat Latvija neatbalsta jaunu administratīvo šķēršļu ieviešanu šajā programmā un aicinās saglabāt administratīvo izmaksu atlīdzināšanu labdarības organizācijām (1 procentu no tām izdalei vistrūcīgākajām personām nodoto produktu vērtības) no ES līdzekļiem.