Zeltains, mutē kūstošs cepetis, pelēkie zirņi vai cepti kartupeļi – katram no mums ir savs iemīļotākais cienasts, ko pasniegt Ziemassvētku vakarā. Bet ko šajā gada vissirsnīgākajā vakarā galdā ceļ mūsu kaimiņvalstu iedzīvotāji? Kā izrādās, lai gan atrodamies tik tuvu, mūsu paradumi krietni vien atšķiras.Par aktuālajām tendencēm stāsta eksperti no uzņēmuma “HKScan Latvia”, kas Latvijā pārstāvēts ar zīmoliem“Rīgas Miesnieks”, “Rakvere”,“Tallegg” un “Jelgava”.

Neatkarīgi no tā, latvieši, lietuvieši vai igauņi, visi Baltijas valstu iedzīvotāji Ziemassvētku vakaruvēlas piedzīvot sniegotu un baltu, tomēr cienasti, kas šajos svētkos tiekcelti galdā, katrā no trim valstīm ievērojami atšķiras. Piemēram, kaimiņi Lietuvā svētku vakarā tradicionāli pasniedz 12 ēdienus un vislabprātāk mielojas ar zivi, kamēr Igaunijas iedzīvotāji priekšroku dod putraimu jeb asinsdesai, bet ēdienu skaitam nozīme netiek piešķirta.

Turklāt, skatoties Lietuvas virzienā, jāatzīmē, ka no zivīm vislielākajā cieņā ir tieši siļķe. Tradicionāli svētku vakara mielastu var veidot pat četri līdz pieci ēdieni, kas pagatavoti no šīs zivs, bet gaļa Ziemassvētku vakarā galdā tikpat kā netiek celta. Gaļa cienastā var tikt pasniegta tikai nākamajās svētku dienās, un ierasti priekšroka tiek dota pīles, vistas vai tītara gaļai. Retāk tiek izvēlēta cūkgaļa, lai gan lēnām pieprasījums pēc tās palielinās. 

Gana bieži lietuviešu svētku galdā tiek likts arī rasols, taču pēdējā laikā īpaši mūsu gados jaunākajiem dienvidu kaimiņiem ir populāri eksperimentēt ar tā recepti, izvēloties netradicionālas vai tieši pretēji – izslēdzot dažādas ierastas sastāvdaļas. Gados vecākie Lietuvas iedzīvotāji gan eksperimentējot mazāk.

Savukārt kaimiņzemē Igaunijā papildus jau pieminētajai putraimu jeb asinsdesai neatņemama cienasta sastāvdaļa ir arī kartupeļi gan ceptā, gan vārītā veidā, kā arī skābēti kāposti. Toties Latvijā par tradicionālu svētku mielasta sastāvdaļu uzskatāmi pelēkie zirņi ar speķi, kuru popularitāte, tiesa, ar gadiem mazinās. Ļoti daudz Ziemassvētku laikā Latvijā tiek ēsts arī rasols.

“Kā liecina mūsu pārdošanas rādītāji, katru gadu svētku laikā vārītā desa salīdzinājumā ar pārējo periodu tiek pirkta trīs līdz četras vairāk, un tas saistāms ar to, ka nozīmīga rasola sastāvdaļa ir tieši šis produkts. Tāpat svētku periodā īpaši pieaug arī marinēto cepešu iegāde. Runājot par vispārējām produktu pārdošanas tendencēm pēdējā gada laikā, noteikti jāizceļ tas, ka salīdzinājumā ar pērno gadu, vairāk nekā divas reizes palielinājies tieši cepeškrāsnī gatavojamo produktu daudzums. Tas liecina par tendenci maltītes gatavošanai veltīt arvien mazāk laika, to vairāk atvēlot svētku baudīšanai ar ģimeni un draugiem. Turklāt redzams, ka pieaug cilvēku uzticība ātri gatavojamo produktu segmentam, kas ir gan kvalitatīvs, gan ērts lietošanai,” teic “HKScan Latvia” Pārdošanas direktors Heino Lapiņš.