Lielākajai daļai pārtikas produktu cenas nākamgad turēsies stabilas, ar pavisam nelielu pieauguma tendenci, prognozē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Inguna Gulbe.

Sviesta gads

Šis gads iezīmīgs ar “sviesta bumu”, kad vasaras nogalē sākās sviesta cenas kāpums, sasniedzot padsmit eiro par kilogramu, kas iedzina stresā pircējus, bet ļāva berzēt rokas ražotājiem un veikalniekiem. Tomēr cenas kāpums rimies un nav pamata domāt, ka šāds bums atkārtosies.

“Sviesta cena gada griezumā uzlēca par 64%, taču nav nekāda pamata domāt, ka tā paliks tikpat augsta, par ko liecina arī pašreizējā cenas lejupslīde. Pagājušā gada septembrī zemākā sviesta cena bija 6,51 eiro par kilogramu, patlaban vidējā cena Rīgas lielveikalos ir 10,68 eiro/kg. Globālā sviesta cena bija sasniegusi pat 7000 eiro par tonnu, bet tagad tā sarukusi līdz 4300 eiro par tonnu. Piena iepirkuma cena patlaban stabilizējas, tai nav pamata augt, tā ka situācija normalizējas. Sviesta ažiotāža Igaunijā gan bija lielāka, tur ir pilnas noliktavas ar franču, poļu sviestu un vietējo preci ir grūti pārdot,” saka Gulbe.

Gaļa un maize – cena pa vecam

Attiecībā uz gaļas cenām putnu, liellopu un cūkgaļas sektorā eksperte norāda, ka te stāvoklis ir stabils. Lai gan vasarā cūkgaļas cena veikalā pieauga, tas bijis īss periods, pēc kura sekojis samazinājums. Tomēr situācija var mainīties par labu pircējam un par sliktu zemniekam brīdī, ja Āfrikas cūku mēris piemeklēs tādu lielražotāju kā Vācija. Ja sērga skars Vāciju un tiks apturēts tās eksports uz trešajām pasaules valstīm, tad gan cūkgaļas cena var būtiski kristies. Savukārt, ja mēri izdosies ierobežot, cūkgaļas ražošanā visam vajadzētu būt labi.

Arī maizes cenas pieaugums nedraud, jo, neraugoties uz nelabvēlīgo ražas sezonu, graudu cenas ir stabilas, turklāt milti veido vien 10 – 15% no maizes cepšanas pašizmaksas. “Ja graudu cenas ir stabili zemas, arī miltu izstrādājumu cenām vajadzētu saglabāties stabilā līmenī. Pasaulē graudiem kopumā ir labas ražas, to krājumi būtiski nesamazinās, līdz ar to nav prognozējams, ka to cena varētu palielināties. Tas, ka šogad Latvijā neizdevās novākt labas kvalitātes graudus, nenozīmē, ka par maizi būs jāmaksā vairāk. Graudu eksports Latvijai ir liels, un šī nozare ir konkurētspējīga pasaules tirgū,” norāda Gulbe.

Arī kartupeļiem, pat par spīti sliktajai ražai, nevajadzētu kļūt dārgākiem. Lai gan vietējā raža daudzos novados apslīka un tupeņi sliktās kvalitātes dēļ diez vai sagaidīšot pavasari, vietējo kartupeļu trūkumu ierasti aizstās plašais importa pievedums. Kopumā dārzeņiem – burkāniem, kāpostiem un citiem – nākamgad cenas būs salīdzinoši stabilas.

Tikmēr ābolu cenas gan varot pieaugt, jo Latvijas ābeles šogad daudzviet piemeklēja salnas. Vācijā, kas ir viena no Eiropas lielākajām ābolu eksportētājām, ražas šogad ir par 50% zemākas. Tāpat neliels pieaugums varot skart olu cenas, pie tā būs vainojami ražotāji, kuriem dažādu iemeslu dēļ augs pašizmaksa.

Vai cenas kritīsies? Nē…

Vienlaikus Gulbe norāda – pārtikas cenas nākamgad turēsies stabilas un nav īpaša pamata cerēt uz to samazinājumu, jo izmaiņas var ienest vairāki nākamā gada jauninājumi. Latvijā ir pārtikas nozares, ko ietekmē minimālā alga, kas nākamgad tiks palielināta, būs arī augstāks akcīzes nodoklis degvielai un gāzei, līdz ar to pārtikas produktu cenām lielākoties nav pamata samazināties, jo ražošanas process nekļūšot lētāks.

Nav arī īsti skaidrs, kā pircēja maciņu ietekmēs gaidāmā pievienotās vērtības nodokļa samazināšana augļiem un dārzeņiem, jo, ņemot vērā tirgotāju intereses, jaunieveduma efekts būs redzams tikai pēc kāda laiciņa. Gulbe arī atzīst, ka kopumā lauksaimniecība attīstās pareizā virzienā, jo zemes cenas augušas trīskārt, ražotāji aktīvi iesaistās jaunu tirgu meklējumos, kas rezultējas ar jauniem produktiem un arvien plašāku izvēli pircējam.

Avots:LA