Jo ekonomiski stabilāk jutīsies pircēji, jo vairāk viņi pirks un patērēs gaļas produktus – šāda aina iezīmējas arī vēsturiski. Piemēram, pirmskrīzes laikā gaļas patēriņš nemitīgi auga, un arī pašlaik vērojama līdzīga tendence, vistas un cūkgaļas patēriņam arvien pieaugot.

Runājot par aktuālākajām tendencēm –redzams, ka mūsu tirgu arvien nopietni ietekmē Āfrikas cūku mēris. Diemžēl slimības izplatība Latvijā nav samazinājusies. Neatkarīgi no tā, cik mežacūku tiek likvidēts, slimības izplatību joprojām neizdodas veiksmīgi apkarot. 

Āfrikas cūku mēris noteikti mūs ietekmē kaut vai tādā ziņā, ka mums ir liegts tāds milzīgs eksporta tirgus kā Ķīna. Tieši Ķīna pašlaik ļoti aktīvi meklē iespējas importēt cūkgaļas produktus no Eiropas. Piemēram, uzņēmums “HKScan” Somijā tikko ieguvis atļauju pirmo produktu eksportēšanai uz Ķīnu, savukārt Latvija šajos konkursos nevar pat piedalīties tieši Āfrikas cūku mēra izplatības dēļ. Turklāt situācija Ķīnā ietekmē arī cūkgaļas cenas Eiropā – jo vairāk Ķīna importē, jo augstāka cena šai gaļai Eiropā.

Runājot par vistas gaļu –šajā gadījumā galvenais cenu “diktētājs” ir Polija, kas ir lielākā vistas gaļas ražotājvalsts mūsu reģionā.Jo vairāk poļi pievēršas citiem tirgiem un jo mazāk ved uz Baltijas valstīm, jo augstākas pie mums ir cenas. 

Vēl viena tendence, ko mēs varam novērot pēdējā laikā gan Latvijā, gan pārējā Eiropā, ir tāda, ka vistas gaļas patēriņa struktūra sāk mainīties – vairāk tiek pirkta baltā gaļa un produkcija bez kaula, piemēram, šķiņķi bez kaula. Šie produkti attiecīgi arī maksā dārgāk nekā, piemēram, produkti ar kaulu. Un šī tendence liecina par to, ka patērētāji arī Latvijā jūtas ekonomiski drošāk un ikdienas maltītēm ir gatavi tērēt vairāk.

Kā vēl viena aktuālā tendence saistībā ar vistas gaļu noteikti jāatzīmē arī skandināvu vēlme arvien vairāk pirkt tieši šo balto gaļu, kas saistāms arī ar tās popularitāti un vērtīgajām uzturvielām, ko šī gaļa satur. Un, jo augstāks šāda veida pieprasījums Skandināvijā, jo lielāku cenu šie produkti sasniedz arī mūsu reģionā. 

Visas šīs tendences liecina par attīstību gaļas nozarē. Bet tajā pašā laikā jārēķinās arī ar nepieciešamību šo nozari vēl vairāk kontrolēt. Gaļas industrijā sastopami dažādi uzņēmumi, tostarp arī tādi, kuri acīmredzami krāpjas ar nodokļiem. Un, ja reiz krāpjas vienā jomā, vai varam būt droši, ka nekrāpjas ar produktu izcelsmi un kvalitāti. Tādēļ vēl jo svarīgāka loma būs Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kurš jau patlaban strādā tik rūpīgi un uzcītīgi, ņemot vērā viņu ierobežotos resursus.