Ekoloģiskais vīns ir bez sulfītiem, tam nav mākslīgi pastiprināta garša un mākslīgi palielināts alkohola saturs. Būtībā, tā ir pilna pudele ar īstām, fermentētām vīnogām.

Bet ko mēs iegūstam? Ražotāji saka, malkojot ekoloģisko vīnu tu savā organismā neuzņem neveselīgos sulfītus un citas ķīmiskās vielas. Ražotāji arī sola mazākas galvassāpes un pārējos nākamo rītu faktorus. Tas taču izklausās, vai ne?

Bet kā tad ir patiesībā? Zinātāji saka, ka sulfītus krietni lielākās devās mēs uzņemam no zupām paciņās un kaltētajiem augļiem.  Patiesība ir tāda, ka šī sulfītu epopeja ir pārspīlēta, un arī "sulfītu vīns" nekādu ļaunumu mūsu organismam nerada, ja tiek lietots pietiekami saprātīgās devās.  Taču, ja sanāk izdzert kādu glāzi vairāk, tad ekoloģiskais vīns nemazinās jūsu nākamā rīta sajūtas, jo tam nav nekādu pierādījumu. Vīns taču paliek vīns! Neatkarīgi no tā, vai ir pilns ar sulfītiem, vai ekoloģisks.

Alvejas ūdens.  

Tas ir ūdens kam sastāvā ir alvejas auga sula, kuru lielākoties pierasts izmantot sejas krēmos un apdegumu dziedēšanai. Bet kāpēc mums būtu jādzer šāds ūdens? Dzerot to mēs organismā uzņemam B12 vitamīnu, kas cīnās ar iekaisumiem un brīvo radikāļu kaitējumiem.

Bet kā tad ir patiesībā? Ūdeni, protams, dzert ir labi, bet ir ļoti maz pierādījumu, ka tieši alvejas ūdens lietošana uzturā sniedz mums tikpat dziedinošu efektu, kā alvejas produktu lietošana ārēji (uz ādas). Bet parastu ūdeni gan dzeriet, jo tas ir pētīts un pozitīvais efekts ir pierādīts vairākkārt!

Pļavu govs piens, siers un citi.

No govīm, kas tiek barotas tikai un vienīgi ar zāli, mēs iegūstam ekoloģiskus piena produktus. Šāda veida ekoloģiskie produkti apgādā mūsu organismu  ar omega 3 taukskābēm un vitamīnu E. No citādi barotām  govīm šīs vielas mēs tādā daudzumā nevarot uzņemt.

Bet kā tad ir patiesībā? Patiesībā tā arī ir. Izvēlies labāk šāda veida produktus, jo tie sevī satur tonnām uzturvielu un labo un noderīgo baktēriju.  Mēs esam par govīm, kas ēdušas zaļbarību!!

Palmu cukurs. 

Tas ir cukurs aizstājējs, kuru iegūst no palmu pumpuru sulas. Šim cukuram esot zemāks glikēmiskais indekss, nekā agavei (alvejas dzimtas augs) un medum.  Tas nozīmē, ka ir lielāka iespēja izvairīties no pēkšņa glikozes līmeņa celšanās.

Bet kā tad ir patiesībā? Palmu cukurs ir krietni labāks aizstājējs parastajam galda cukuram, taču tas nenozīmē, ka varam to uzturā lietot karotēm. Šis cukurs, pat ja ir labāks, tik un tā var palielināt iespēju "noķert" diabētu.

Dzeramais māls. 

Sejas dubļu maska, kuru tu vari lietot iekšēji, un rīt nost. Izklausās diezgan nepatīkami, vai ne? Viss ir ļoti vienkārši. Tādi māli, kā bentonīts un montmorilonīts, tiek sajaukti ar ūdeni vai kādā augļu kokteilī un dzerti. Bet kāpēc lai mēs ko tādu darītu? Māli attīra sejas ādu un palīdz cīnīties ar akni, tāpēc cilvēki ir izdomājuši, ka šie māli attīrīs arī mūsu organismu no ķimikālijām un pesticīdiem.

Bet kā tad ir patiesībā? Vai tu tiešām gribi dzert pilnu glāzi ar smiltīm? Daži pētījumi atklāj, kā māls sevī satur kancerogēnas vielas, tajā skaitā arsēnu.  Domāju, ka bez šī mēs mierīgi iztiksim.

 Avots: PK