Bērna apetīte ir vienmēr aktuāla tēma – ieklausoties vecāku sarunās, bieži var dzirdēt, ka viņi apspriež savu bērnu ēstgribu. Kāds praktiski neko neēd, cits pārtiek tikai no makaroniem, vēl kāds varētu visu dienu ēst tikai saldumus. Šoreiz par to, ko darīt, ja bērna apetīte pēkšņi pieaug, un kā saprast, vai ir vērts uztraukties, stāsta Rimi Bērniem veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.

Ja bērnam ir samazināta apetīte, parasti runājam par mazēdājiem, par izvēlīgu ēšanu, un visbiežāk tādos gadījumos ir runa par pirmsskolas vecuma bērniem. Savukārt vecākiem, kuru bērniem tuvojas pubertāte un paātrinās augšanas temps, rodas citas sūdzības – viss ēdiens, kas tiek pagatavots, tiek apēsts, un pēc brīža bērns jau atkal grib ēst vai kaut ko uzkost. Tas viss ir normāli. Kā zināt, kad ir tiešām jāsatraucas par bērna palielināto apetīti?

Kas vecākiem jāzina par bērna apetīti?

Bērna apetīte ir mainīga. Pirmajos mazuļa dzīves gados tā ir labāka, jo bērnam ir raksturīga ātra augšana – no piedzimšanas brīža līdz gada vecumam bērns trīskāršo savu svaru, tāpēc arī organismam ir augstākas prasības pēc uzturvielām un apetīte šādam mazulim ir ļoti laba. “Pēc pusotra, diviem gadiem parasti novēro augšanas tempa samazināšanos, un līdz ar to parasti samazinās arī bērna apetīte, var sākties bērna mazēšanas posms. Taču ap 9–10 gadu vecumu bērniem sākas otrais augšanas tempa vilnis, un tas ir tās brīdis, kad vecāki var pamanīt, ka bērna apetīte pieaug. Tas ir absolūti normāls fizioloģisks process, taču vecākiem noteikti ir jāseko līdzi, lai uz šī palielinātās apetītes fona netiktu provocēts liekā svara pieaugums,” atgādina Rimi Bērniem eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina 

Vai bērns aug kā svarā, tā augumā?

Uztura speciāliste stāsta, ka būtisks radītājs, kas liecina, ka bērns aug normāli, ir svara un auguma dinamika. “Normāla svara dinamika ir plus 3 kilogrami uz plus 5–7 centimetriem auguma. Vecākiem jāsāk uztraukties tad, ja bērna svara dinamika apsteidz vai ir vienāda ar auguma dinamiku. Piemēram, ja pēdējos mēnešos novērojat, ka uz vienu kilogramu svara bērna augums palielinās arī tikai par vienu centimetru, tas ir signāls, ka jāpārskata bērna ēšanas paradumi,” neatstāt pieaugošo apetīti novārtā mudina speciāliste. Ja vecākiem pašiem neizdodas atrast šādas svara dinamikas iemeslu, ieteicams vērsties pie uztura speciālista, lai pārskatītu bērna un ģimenes ēšanas paradumus. 

Ko darīt, ja bērna svars aug pārāk strauji?

“Svarīgi ir neatstāt šo problēmu pašplūsmā. Vieglāk ir darboties preventīvi, novēršot lielākas problēmas, nekā pēc tam cīnīties ar liekā svara izraisītām fiziskām un psihoemocionālām sekām,” uzsver Olga Ļubina.  Uztura speciāliste iesaka, ko darīt vecākiem, lai pieaugošā apetīte bērnam vai jaunietim nesagādātu lieko svaru un veselības problēmas.

Ēšanas paradumi

Pētot bērna ēšanas paradumus, pievērsiet uzmanību tam, ko bērns ēd starp pamata ēdienreizēm, jo visbiežāk tieši tur slēpjas svara pieauguma iemesls. Samaziniet uzkodu un našķu daudzumu starp ēdienreizēm, un ļoti ātri pamanīsiet, ka svara pieaugums bērnam stabilizējas. 

Ūdens patēriņš

Pievērsiet uzmanību tam, ko bērns dzer un vai vispār dzer. Bieži vien nepietiekama šķidruma uzņemšana veicina pārmērīgu uzkodu apēšanu vai arī tiek dzerti dzērieni, kas kalpo kā papildu kaloriju avots. “Piemēram, daudziem bērniem garšo piens, un tas nav retums, ka pusaudzis var izdzert litru piena dienā. Taču tās ir papildu 600–700 kcal dienā. Tāpat sulas vai ledus tēja, kas satur milzīgi daudz cukura, ir liels kaloriju avots. Piemēram, 1 litrs sulas vai limonādes satur 22 tējkarotes cukura. Taču maksimāli pieļaujamais pievienotā cukura daudzums dienā ir 25 grami cukura jeb 5 tējkarotes cukura,” norāda Rimi Bērniem eksperte, uztura speciāliste Olga Ļubina.

Pilnvērtīgs uzturs

Padomājiet, vai bērns uzņem visas nepieciešamās uzturvielas, atgādina Olga Ļubina. Ļoti bieži gadās, ka pusaudži labprāt ēd kartupeļus un makaronus, bet par olbaltumvielas saturošiem produktiem aizmirst. Ja organisms neuzņem atbilstošu olbaltumvielu daudzumu, ķermenim zemapziņā ir sajūta, ka kaut kā trūkst, neveidojas izteikta sāta sajūta. Ja tā vietā, lai ēstu omleti, biezpienu vai kotleti, bērns izvēlas kārtējo maizīti vai kartupeļu porciju, kārtīga sāta sajūta tā arī neiestājas.

Regulārs režīms

Ēšana pirms miega – labāk nē. Padomājiet arī par to, cikos bērns pēdējo reizi dienā ēd, cikos iet gulēt. Svarīgi, lai kopš pēdējās ēdienreizes līdz brīdim, kad bērns dodas pie miera, paietu apmēram trīs stundas. Tāpat svarīgi atcerēties par miega režīmu. Ja bērns neizguļas vai iet gulēt ļoti vēlu, viņam paaugstinās kortizola līmenis, kas veicina insulīna sekrēciju, un tas savukārt veicina apetīti un kāri pēc ātrām uzkodām. 

Attēla avots: pexels.com 

Juris Šleiers