Pārtikas dehidrācija ir vecākais zināmais pārtikas konservēšanas un uzglabāšanas paņēmiens. Kādreiz cilvēki lietoja lielu sāls daudzumu lai konservētu pārtiku, un viņi žāvēja pārtiku saulē vai uz malkas krāsnīm. Šodien pārtikas dehidrātors ir efektīvākais pārtikas žāvēšanas palīgs.

Pārtikas dehidrācija ir drošs uzglabāšanas paņēmiens, jo ūdens tik atdalīts no pārtikas. 

Dehidrētos produktos mikroorganismi un baktērijas nevar vairoties un pārtika nebojājas. 

Diemžēl daļa A un C vitamīnu tiek zaudēta siltuma un gaisa iedarbības rezultātā. Parasti dārzeņu žāvēšanai pietiek ar 6-16 stundām, un augļu un ogu žāvēšanai ar 12-48 stundām. Jūs variet žāvēt augļus un dārzeņus, un arī pagatavot to sulas vai biezeņu žāvējumu plāksnes, līdzīgi kā to dara mūsu kaimiņi gruzīni.

Ir svarīgi izvēlēties jūsu apstākļiem piemērotāko žāvēšanas paņēmienu.

Žāvēšana saulē. Šis ir samērā nereāls paņēmiens Latvijas klimatam jo ir nepieciešamas vismaz 4 saulainas dienas ar vidējo dienas temperatūru vismaz 38 grādi pēc celsija.

Žāvēšana cepeškrāsnī ir samērā praktisks un pieejams augļu un dārzeņu  žāvēšanas paņēmiens, bet diemžēl patērē daudz enerģijas un izžāvētais produkts zaudē samērā daudz no savas smaržas un barības vielām. 

Ir jāskatās vai jūsu krāsnij temperatūru var uzstādīt pietiekoši zemu, ne lielāku par 90 grādiem, un arī krāsns durtiņas ir jātur nedaudz atvērtas lai mitrais gaiss varētu izkļūt ārpusē.

Žāvēšana ar elektriskā dehidratora palīdzību ir labākais pārtikas žāvēšanas paņēmiens. Dehidrātors ir elektrību taupošs, un žāvēšana var tikt veikta pie zemākas temperatūras, kas palīdz saglabāt vairāk derīgo vielu gala produktā.

Žāvēšanas process.

Žāvējot pārtiku, sekojiet, lai temperatūra nebūtu pārāk zema, un arī ne pārāk augsta. Pie zemām temperatūrām baktērijas var paspēt savairoties pārtikā un to sabojāt. Augstas temperatūras var pārtiku uzvārīt vai izcept nevis  izžāvēt. Nepietiekoši izžāvēta pārtika sabojāsies, bet pāržāvētai pazudīs smarža un derīgās barības vielas.

Pārtiku vislabāk ir žāvēt temperatūras diapazonā no 40-60 grādiem pēc celsija. Žāvēšanu var iesākt ar augstāku temperatūru, kuru jāsamazina līdz normālai pēc pirmajam pāris stundām. Žāvēšanas beigās der izvēlēties zemāko temperatūru. Augļi un dārzeņi ir jāgroza žāvēšanas laikā, un arī cepešpanna ir jāapgriež otrādi, jo temperatūra krāsnī parasti nav vienmērīga.

Pārtika ir izžuvusi tad, kad uz tausti tā šķiet sausa, un pārlaužot nav redzami mitruma pilieni.

Svarīgi ir arī atcerēties, ka izžāvētie produkti ir jāglabā mitrumnecaurlaidīgā iepakojumā, lai gaisa mitruma un temperatūras izmaiņu rezultātā tā nekļūtu mitra un nesāktu bojāties. 

Vislabāk izmantot vakuuma iepakojumu, bet der arī ja ietin izžāvētos produktus pārtikas plēvē un pēc tam ieliek maisiņos. Glabājiet iepakoto pārtiku vēsā, tumšā un sausā vietā, un uzmanieties, lai grauzēji un kodes netiek tai klāt. 15 grādi un zemāk būs piemērota temperatūra glabāšanai.

Horeca